Div null null devītā gada četrpacmitais aprīlis iegāja vēsturē ar to ka es pakustēju savu pakaļu un pierakstijos vienā firmā uz darba vietu. Nu es tur agrak strādāju tāpē ķip zvanišot man ja bušu vajadzigs, bet tā ka mans telefons ir mūždien OFFline tape diezvai sanaks šiem man piezvanit vai sazvanīt mani tuvākajā ceturksnī. Es protams negribu tur atgriezties strādāt bet jobanās krīzes dēļ nekas cits neatliek ka saspiest zobus ciešāk un atgriezties varenajā piektajā cehā. Bet es negribu tur vispār strādāt, besī man tur strādāt un vispār besī strādāt jebkuru darbu kur vareni maz maksā. Jā, tur pat pienu par kaitnieciskumu nedod jo redz Kungam ir par dārgu atļauties pienu pirkt un dalīt strādniekiem. Ā, un Kungs redz arī cenšās nogriezt bonusu naudu lai tik nēģerīši mazāk saņem, nu jā, rajonā jau nav nemaz labas atsauksmes no tiem kas tur strādā un ir strādājuši. Pasūtijumu ir vagons un maza ķerra, strādnieku nav tik daudz cik gribetos jo visi kuri var mūk prom, liek strādāt ātri un bez žēlastības kļūdam, ja kas nav pareizi tad mūždien var noraut pa galvu, disciplīna ka zonā, darbs no zvana lidz zvanam, a alga bļē atgādina kaķa asaras pēc to daudzuma. Nē nu minimāla alga ir bet tākā darbs ir kaitigs veselībai tapē būtu jadod piens un piemaksu par kaitnieciskumu, bet huju, Kungs ir skops un melnie nēģeri nevar tur neko padarīt.
Kas tā par firmu es neatklāšu saprotamu iemeslu dēļ (tie kuru nesaprot iemeslu lai skrien aši un guļās uz sliedēm un gaida tvaikoni).
Vēl šodien aiznesu un atdevu govi grāmatvedei (sudraba ripulitis ar zelta serdeni) ķip samaksāju to sodu administratīvo par pases deriguma termiņa neievereošanu. Vēl atklāju saldējuma sezonu bet pa lieldienām atklāju pikņiku sezonu (cepu desas, vistas kotletes un suucu senciti) ka ari iekulos pamatigakos dubļos šķērsojot lauku (manas baltās botas cieta minimāli bet varēja but labāk). Un arī stūmu arā Džetu no dubļiem kura iepisas lidz pašiem spoguļiem……..
Tweet
Leave a Reply