20 gadsimta 20-o gadu beigās Sarkanās Armijas komandējums izsludināja konkursu par automātiskās pistoles izveidi. Jaunajam ierocim, pēc komandējuma ieceres, bija jābūt vienkāršam lietojumā, drošam, automātiskam un tehnoloģiskam ražošanās procesā.
Izsludinātais konkurss atradās Staļina un Vorošilova personīgajā uzraudzībā.
Padomju konstruktori sāka jaunās pistoles izstrādi. Konkursā piedalījās arī talantīgais ieroču meistars Fjodors Vasiļjevičs Tokarevs kurš pārstāvēja Tulas pilsētas ieroču rūpnīcu.
Fjodors Vasiļjevičs Tokarevs (Фёдор Васильевич Токарев)
Iesākumā Tokarevs izmantojot amerikāņu Koltu 1911 izveidoja smagu pistoli priekš 30 patronām ‘’Mauzer’’ 7,62 milimetru kalibra un 25mm garuma. Tokarevs nolēma sakrustot amerikāņu Koltu ar vācu patronu Mauzer divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, 45 АСР (11,43 mm) kalibra patronas kas tika izmantotas Colt pistolē, Padomju Savienībā netika ražotas. Otrkārt, pistoles stobru 7.62mm kalibram varēja izgatavot no brāķētām trīslīniju šautenēm, ka arī tos ražot atsevišķi, dažās ieroču rūpnīcās bija vajadzīgās iekārtas, ka arī tehnoloģija bija jau labi zināma.
Colt 1911
Galarezultāts sanāca smags, neērts un dārgs ražošanai, kaut spēja šaut pa vienai lodei vai veikt sērijveida šāvienus līdz 700 metru attālumam. Testus tas neizgāja, bargā kundze kara komisija noraidīja paraugu, kaut deva noderīgus padomus parauga uzlabošanai.
Tāpēc, turpmākiem darbiem kā paraugs tika pieņemts modernizēts “Colt 1911’’ 1921 gada modelis. Otrais modernizētais Tokareva pistoles variants saņēma no sava priekšteča veiksmīgu konstrukciju, automātikas darbības principu un kolorītu izskatu, kļūstot pie reizes vieglāks, vienkāršāks un tehnoloģiskāks.
Atšķirībā no sava ‘’tēva’’ Kolta, kuram bija divi mehāniskie drošinātāji, Tokareva pistolei vispār tāda nebija, kas burtiski atviegloja mehānisma konstrukciju. Trieciena atspere tikai ievietota pašā amura. Когда курок взводили на четверть, он запирал кожух затвора (šito gan nemāku partulkot), neļaujot izšaut. Ka arī pats āmūrs tika konstruēts pavisam savādākā veidā, pusaizverta tipa, с торчащим колесиком для взвода.
Poligona izmēģinājumos izņemot Tokareva pistoli bija piedāvāti vēl divu Padomju konstruktoru Priluckogo un Korovina pistoles, ka arī ārzemju pistoles no slavenākajām ieroču kompānijām: Walther, Browning un Lugers (Parabellum).
Tokareva pistole ielika kloķi visām citām pistolēm un tika atzīta par pašu labāko.
Jaunai pistolei tika piešķirts oficiāls apzīmējums 7,62mm 1939 gada paraugs, un tas tika pieņemts Sarkanas Armijas bruņojumā, kur tas arī saņēma savu leģendāro, vairāk zināmo visā pasaulē neoficiālo nosaukumu TT (Тульский Токарев). Nākamo trīs gadu laikā tika labotas atrastas tehnoloģiskas nepilnības.
Pistolei bija arī konstruktīvas nepilnības. Piemēram, drošinātājs pieļāva nejaušus šāviņus, magazīna krita ārā pašā nepiemērotā brīdī, lodes iesprūda. Izraisīja patiesu sašutumu zems lietošanas resurss (200 – 300 šāviņi) un maza uzticamība. Spēcīga patrona, kas vairāk bija domāta ložmetēj pistolei, TT pistolē ātri plēsa kopā затвор. Lielākie pistoles kritiķi nosauca par vienu no pistoles nepilnībām neiespējamību šaut ar pistoli no tanka: dēļ īpašas konstrukcijas, pistoles stobrs nelīda cauri šaušanas ambrazūrai.
Pēc trīs gadu dažādām izvīrtībām modernizācijām, armijnieki saņēma jauno TT (1933 gada paraugs), kurš godpilni izgāja Otru Pasaules karu. Šī kara laikā atklājās pati galvenā TT nepilnība – maziņš kalibrs. 7,62mm lode, neskatoties uz augsto ātrumu, nespēja apstādināt pretinieku ka to varēja izdarīt 9mm vācu pistole. Ka arī izrādījās, ka pistole ir jūtīga uz zemām temperatūrām, mehāniskiem bojājumiem un netīru vidi. Vāciešiem TT saucās Pistole 615(r), un viņi ļoti bieži izmantoja trofejas TT, neskatoties uz tā nepilnībām.
Taktiski-tehniskās TT pistoles 1993 gada parauga raksturlielumi:
Kalibrs, mm – 7,62;
Lodes ātrums – 420m/sek;
Magazīna svars bez lodēm – 0,845kg;
Magazīna svars ar lodēm – 0,940;
Kopējais garums – 195mm;
Stobra garums – 116mm;
Magazīna tilpums, ložu skaits – 8;
Ložu ātrums – 8 lodes 10 – 15 sekundēs.
Slavenā fotogrāfija – Kombats
TT ražošana un modernizācija turpinājās visu kara un pēckara laiku. Pēdējā modernizācija tika veikta 1950 gadā, pistoles daļas sāka ražot uz konveijera, padarot ieroci daudz tehnoloģiskāku ražošanas procesā.
Izlaistas TT pistoles apjomi padomju laikos kopš 1933 gada līdz ražošanas pārtraukšanai sastāda aptuveni 1 740 000 gabali.
1951 gadā armijā tika pieņemts Макаровский ПМ no iževskas ieroču rūpnīcas. TT ražošana tika pārtraukta jo tā laiks ir beidzies.
TT pistole savulaik tika ražota dažādās valstīs. Ungārija – «Модель 48» un «ТТ-58» («Токагипт-58»),, Vjetnama, Ēģipte, Ķīna kā parasti visur ielien Модель 59, Irāka, Polija, Dienvidslāvija u.c valstis.
Traumatiskā pistoles versija «Лидер ТТ» pārdodas ieroču veikalos arī mūsdienās. Pneimatiskā versija tiek ražota Īževskas mehāniskajā rūpnīcā. Kaujas TT vēl joprojām tiek ražots Ķīnā vai viņi vispār zina ka karš sen jau ir beidzies?
P.S
Raksts ņemts un tulkots no šejienes, raksts tika iesākts tālajā 2011 gadā, bet tad glabājās melnrakstos un tikai 2014 gadā tika pilnibā pārtulkots.
Leave a Reply