Kopš 80 gadu beigām nekas nav mainījies avīžu sagatavošanā iespiešanai. Maketētājs sēž pie datora un ar speciālu programmatūru kārto lapas elementus savā starpā. Bet tā tas notika, ja nav grūti iedomāties, ne vienmēr. Apbrīnojami, kādai izturībai vajadzēja būt sagatavojot avīzi iespiešanai pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Bet piemērs, kurš ir aprakstīts šajā rakstā, pieder nelielai studentu avīzītei. Tā saucās Daily Titan (jā! viņi to darīja katru dienu!)
Kā Jūs domājiet, kas tas varētu būt? Šī uzparikte ir visparakstākā klaviatūra ar nosaukumu Frieden Tape Punch, kura drukāja uz perforētas lentes (drukāšanas automatizācijai). Operātors aklajā drukāja tekstus – nekādu ekrānu vai monitoru kur lūrēt nemaz nebija. Katram burtam bija savs noteikts caurumu un to izvietojumu skaits, bet lai ‘’izdzēstu’’ nepareizi uzdrukāto iepriekšējo zīmi, vajadzēja nospiest pogu, kura atstāja uz lentes sešus caurumus. .nah.
Pēc tam lentu atdeva vecim ar foto drukāšanas aparātu, un tas aparāts drukāja tekstus uz gaismas jūtīgas filmiņas. Neaizmirstiet, šī bija maziņa avīzīte, un labu mašīnu viņi nevarēja atļauties nopirkt.
Kļūdas tika pārbaudītas iespiedumā (tajā ko tas foto drukātājs sadrukāja), un tad tika sūtīts atpakaļ tam kurš šo tekstu drukāja ar to klaviatūru, kurš vaiga sviedros laboja savas kļūdas (pirmajā reizē sadrukāt visus tekstus akli bez moņika skaitijās augstākā pilotāža). .nah.
Korektora darbs. Jā jā, viņš tiešām izgriež un ielīmē vārdus.
Virsrakstus drukāja ar šādu pepelacu kura nosaukums bija Compugraphic 720.
Bet šī jau ir nosledzošā maketēšanas stadija. Maketetāja sēž un ar līmes, lineāla un šķēru palīdzību liek kopā topošo avīzes lapu. Un pasarg Dievs ja kaut kas sanāks šķībi!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!1111
Respekts tiem kas darija šitādu elles darbu, jo tiktiešām uz aklo visu sadrukāt un tad pārdrukāt, un visbeidzot salīmēt avīzi kopā ir īsts juvilieru darbs. Un pie tam katru dienu to darīt………
Tweet
Leave a Reply