t830x.lv

Visi zina kas tas tāds ir baktērijas. Tie ir tādi maziņi ēdelīgi organismi kas dzīvo uz katra stūra un kas (vai kuri) gatavi apēst visu kas šiem pagadās uz acs pa ceļam.

Bet vēl šis baktērijas var izmantot arī kaut kam ļoti noderīgam. Tomēr ne tikai ar Domestos vai tabletēm tās iznicināt ārā pavisam uz neatgriešanos.

Doma tāda, ka baktērijas izmantot parasto Hard Disk Drive (HDD) vietā. Interesanti, ne?

Man tas arī likās visai interesanti kad izlasīju.

Un tad trāpījās man tāda informācija, ka pavisam drīz būs iespējams glabāt informāciju pašās baktērijās. Tas protams izklausās visai interesanti un neticami, jo uzreiz liek domāt par bioloģiskiem organismiem kuri varētu aizstāt PC (iedomājaties tādus ļenganus ķermeņus ar caurulītēm  caur kurām plūst kaut kāds bioloģisks šķidrums, šajā gadījumā datu plūsma).

Kadrs no filmas (Resident Evil)

Bet te nu būs nedaudz informācijas par šo bioloģisko glabātuvi:

Studentu grupa no Ķīnas universitātes (Honkonga) ir veikusi nozīmīgu soli, pārvēršot parastās baktērijas (šajā gadījumā – Escherichia coli), par datu glabātuvi.
Biostorage – ļoti jauna pētniecības jomā. Viens no svarīgākajiem sasniegumiem šajā jomā tika veikts 2007.gadā, kad dalībnieki no Keio universitātes (Japāna) ir veiksmīgi kodējuši  Einšteina slaveno vienādojumu (E = mc ²) parastā DNS augsnes baktērijā. Tā kā mikroorganismi tiek nemitīgi reproducēti, tās var uzglabāt šo informāciju tūkstošiem gadu.
Oldrins Ims un viņa komanda gāja soli tālāk. Viņi ir izstrādājuši metodi ar kuru ir iespējama datu kompresija, un sadalot tos gabaliņos glabāšanai dažādās šūnās, kas var pārvarēt ierobežojumus attiecībā uz ietilpību. Turklāt pētnieki spēj sastādīt  DNS karti tādā veidā, ka informāciju ir viegli atrast. Tas paver iespēju uzglabāt ne tikai tekstu, bet arī attēlus, mūziku, video …

Izredzes aizēno jebkuru fantāziju: viens grams baktēriju spēj uzglabāt tik daudz datu, cik 450 cieto disku ietilpībā 2TB!
Izveidota arī trīspakāpju drošības sistēma – laba ziņa amerikāņu diplomātiem, kuras slepenā sarakste nesen parādījās tīmeklī. “Baktērijas nevar uzlauzt – smejoties Allen Yu, viens no projekta autoriem. – Visi datori ir neaizsargāti pret bojājumiem elektriskajās tīklā un pret  kiber uzbrukumiem. Un baktērijām ir imunitāte pret mēģinājumiem nozagt informāciju. ” Honkongas zinātnieki pat ierosināja jaunu koncepciju šajā jomā: biocryptography.

Drošības sistēmām jānodrošina aizsardzība arī no citas puses. Šajā nolūkā, DNS ir integrēts mehānisms, lai pārbaudītu, vai šūnu mutācijas nesabojā datus.

Būs iespējams šo visu izmantot ari ģenētiski modificētajā pārtikā. Piemēram iekodēt tomātos vai gurķos autortiesību informāciju (pērkot tirgū, nebūs iespējams ieborēt pircējam ka tomāti ir pašmāju bet īstenībā atvesti no Urugvajas vai Zimbabves ).

Tomēr pirmais PC ar šādu tehnoloģiju neparādīsies vēl ilgi. Uzglabās datus uz “bionesēja”  un lasīt tos var tikai speciālistiem laboratorijas apstākļos. Un tas aizņem ļoti ilgu laiku.

Var tā teikt kā līdz pirmajam dzīvajam PC vēl varbūt ilgi būs jāgaida vai varbūt ka rīt jau zinātnieki paziņos ka tuvāko 5 gadu laikā varēs nopirkt kompi  ar baktērijām cietā diska vietā.

1 grams baktēriju satur 900TB informācijas (450x2TB), tātad varēs nopirkt 1 kilogramu baktēriju un tur kopā varēs glabāt 900 000TB informācijas (es pat nezinu cik tas ir petabaitos vai zetabaitos). Protams tad arī interneta ātrumiem būs jābūt attiecīgajiem lai šādus apjomus varētu piepildīt ar mūziku vai filmām.